<?xml version="1.0"?>
<feed xmlns="http://www.w3.org/2005/Atom" xml:lang="en">
	<id>http://andromeda.df.lu.lv/wiki/index.php?action=history&amp;feed=atom&amp;title=LU-DIP-m18</id>
	<title>LU-DIP-m18 - Revision history</title>
	<link rel="self" type="application/atom+xml" href="http://andromeda.df.lu.lv/wiki/index.php?action=history&amp;feed=atom&amp;title=LU-DIP-m18"/>
	<link rel="alternate" type="text/html" href="http://andromeda.df.lu.lv/wiki/index.php?title=LU-DIP-m18&amp;action=history"/>
	<updated>2026-04-28T11:17:25Z</updated>
	<subtitle>Revision history for this page on the wiki</subtitle>
	<generator>MediaWiki 1.31.0</generator>
	<entry>
		<id>http://andromeda.df.lu.lv/wiki/index.php?title=LU-DIP-m18&amp;diff=7572&amp;oldid=prev</id>
		<title>Leo: New page: {{LUDFKurss|Digitālā projektēšana [M]|DIP|DatZ7014|2DAT7014|maģistru un doktorantu}}  = Par kursu =  Kursa mērķi ir iepazīstināt ar digitālo iekārtu projektēšanas aspektiem, d...</title>
		<link rel="alternate" type="text/html" href="http://andromeda.df.lu.lv/wiki/index.php?title=LU-DIP-m18&amp;diff=7572&amp;oldid=prev"/>
		<updated>2018-09-03T18:42:23Z</updated>

		<summary type="html">&lt;p&gt;New page: {{LUDFKurss|Digitālā projektēšana [M]|DIP|DatZ7014|2DAT7014|maģistru un doktorantu}}  = Par kursu =  Kursa mērķi ir iepazīstināt ar digitālo iekārtu projektēšanas aspektiem, d...&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;b&gt;New page&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;div&gt;{{LUDFKurss|Digitālā projektēšana [M]|DIP|DatZ7014|2DAT7014|maģistru un doktorantu}}&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
= Par kursu =&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Kursa mērķi ir iepazīstināt ar digitālo iekārtu projektēšanas aspektiem, darba plūsmu, problēmām un risinājumiem. Kursa ietvaros tiek apskatīti digitālu iekārtu un datoru arhitektūras pamata un arī sarežģītākas pakāpes elementi.&lt;br /&gt;
Kursā studenti izstrādā praktiskos darbus un kursa projektu, kura rezultāts ir digitāla iekarta, piemēram procesors, mini dators, grafikas kontrolieris, kalkulators, paralēlas attēlu apstrādes iekārta un citas iekārtas.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Kursa sākumā jāpiesakās attiecīgajai google-grupai, lai varētu sekot kursa aktualitātēm un piedalīties (neklātienes) diskusijās.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
=== Administratīvā informācija===&lt;br /&gt;
* Pasniedzējs: Leo Seļāvo &amp;#039;&amp;#039;(epasts: vards.uzvards @ gmail.com)&amp;#039;&amp;#039;&lt;br /&gt;
* {{KursiGGroup|lu-dip-m}}&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
&amp;lt;!-- * Vērtējums = 40% mājas un praktiskie darbi, 10% dalība klasē, 20% KD1 un 30% KD2(eksāmens). --&amp;gt;&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
{{KursiMD|DIP|50%|10%}}&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
= Kalendārs =&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
{| border=1 cellspacing=0 cellpadding=4&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
! Datums, nedēļa &lt;br /&gt;
! Kursa saturs&lt;br /&gt;
! Uzdevumi un piezīmes&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
==== 08.02.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
Digitālas iekārtas vispārējā arhitektūra un uzbūve.&lt;br /&gt;
Digitālā projektēšana, ievads, darba plūsma. Map, place, route. &amp;quot;Timing back annotation&amp;quot;.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
==== 16.02.2018. ====&lt;br /&gt;
|  &lt;br /&gt;
Digitālo iekārtu pamatelementi, tranzistors, invertors, NAND un NOR elementi no tranzistoriem, to loģiskā uzbūve un īpašības.&lt;br /&gt;
Loģiskie elementi, minimālā kopa. Pāreja no loģiskajām izteiksmēm un tabulām uz realizāciju ar loģiskajiem elementiem. Kombinētie loģiskie elementi. Dešifrators, multipleksors, frekvences dalītājs un citi elementi.&lt;br /&gt;
Atmiņas elementi, RS un D trigeris.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
Pasludināts praktiskais darbs [[#PD1 | PD1]].&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
==== 22.02.2018.====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
Reģistri un uz tiem bāzētas iekārtas. Bīdes reģistri. Skaitītāji. RS un D trigeri. Uzstādīšanas un noturēšanas laiku ierobežojumi.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Galīgie automāti un to pielietojumi un realizācija digitālajās iekārtās. Diagrammas, tabulas attēlojums. Realizācija uz loģiskajām izteiksmēm un shēmas elementiem. Pielietojumi.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
Pasludināts mājas darbs [[#MD1 | MD1]].&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 01.03.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
Aparatūru aprakstošas valodas (HDL), Verilog. Valodas elementi simulācijai un sintēzei. Uzvedības un struktūras apraksts. Moduļi. Datu tipi, signāli un reģistri.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
* [http://www.ece.umd.edu/class/enee359a/verilog_tutorial.pdf Verilog tutorial] no UMD.&lt;br /&gt;
* [http://www.asic-world.com/verilog/veritut.html Verilog tutorial] no ASIC world.&lt;br /&gt;
* [https://www.dropbox.com/s/if1f464umij1sqe/Verilog.SLIDES.pdf?dl=0 Verilog lekcijas slaidi] no CMU.&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 08.03.2018.====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Procesora arhitektūra. Daudz-takšu un konveijera principi. Instrukciju dešifratora un skaitītāja reģistri. Reģistru fails. Aritmētiski loģiskā iekārta (ALU). Atmiņas saskarne. Instrukciju un datu kešatmiņa.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
* Mājas darba [[#MD1 | MD1]] termiņš.&lt;br /&gt;
* Pasludināts praktiskais darbs [[#PD2 | PD2]].&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 16.03.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
* Procesora instrukciju arhitektūra. Instrukciju tipi un kodēšana. Operandi. RISC un CISC arhitektūras. DLX procesora instrukciju arhitektūra [http://selavo.lv/kursi/dipm/dlx_handout.pdf (slaidi)]. Salīdzinoši piemēri no ARM instrukciju kopas.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 22.03.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Diskusija par kursa projektu - (piemēram: video kontrolieris ar OpenGL atbalstu).&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
* Laika sinhronizācija. Takts ģenerators. Takts signālu nobīde un sadalījuma shēmas. H-koka sadalījums. Digitāli kontrolējami pulksteņi. PLL (phase lock loop). Enerģijas patēriņš, ārējā un čipa iekšējā takts frekvence un takts sadalījuma shēmas.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
Praktiskais darbs [[#PD3]] - kalkulators.&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 26.03.2018. - 02.04.2018.====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
&amp;#039;&amp;#039;Lieldienu brīvdienas&amp;#039;&amp;#039;&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
05.04.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Galīgie automāti digitālo sistēmu izsrādē. CPU kontrolieris.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&amp;lt;!--&lt;br /&gt;
Mājas darba [[#MD2 | MD2]] termiņš.&lt;br /&gt;
--&amp;gt;&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 12.04.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Programmējamās loģiskas iekārtas, CPLD un FPGA. FPGA uzbūve. Konfigurējami loģiskie elementi. Ievada un izvada elementi. Komunikācija, maģistrāles.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 19.04.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Digitālas projektēšanas metrikas. Funkcionalitāte. Izmaksas, fiksētās un mainīgās. Uzticamība, izturība. Trokšņu noturība un imunitāte. Veiktspēja. Ātrums un enerģijas patēriņš. Projektēšanas laiks.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 26.04.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* FPGA risinājumi satelītu tehnoloģijām, projektu izvēle. &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 10.05.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Seriālā porta kontroliera darbības principi un realizācija FPGA.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 17.05.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Operatīvā atmiņa, statiskā un dinamiskā. Atmiņas matricas un uzbūve. Kešatmiņas. Saskarnes starp atmiņu un citām iekārtām.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 24.05.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
* Superskalārie procesori un to uzbūve. Paralēlu ALU izmantošanas stratēģijas.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== 31.05.2018. ====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
Kopsavilkums &lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|-&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
==== xx.06.2018.====&lt;br /&gt;
| &lt;br /&gt;
xx:xx &amp;#039;&amp;#039;&amp;#039;Eksāmens&amp;#039;&amp;#039;&amp;#039; - projektu demonstrācijas un plakāti.&lt;br /&gt;
|&lt;br /&gt;
|}&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
= Lekciju video =&lt;br /&gt;
Lekciju [https://www.youtube.com/playlist?list=PL32WMyFDbfNnVb3nFI9Tku5O8ukKBxs6Z videomateriāls ir pieejams Youtube]. Sīkāk, pa tēmām:&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/sqyLYgVvtr0 Ievads kursa pirmajai daļai.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/G6abrFbeazw Digitālas sistēmas.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/6340drM2Fm0 Loģikas pamatelementi.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/knlFvRxpUuE Tranzistora uzbūve.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/I-l2bQ-C_VU Tranzistoru lietojumi.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/hDOUl1ViMdc Laika atkarīgi elementi.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/1spw-GAsDLk Trigeri un &amp;quot;latch&amp;quot; iekārtas.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/P2CARhD2k3A CPU uzbūve un konveijera princips.]&lt;br /&gt;
* [https://youtu.be/JEiLcHtgSlE FPGA uzbūve.]&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
= PD - Praktiskie darbi =&lt;br /&gt;
Praktiskie darbi.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
====PD1====&lt;br /&gt;
&amp;#039;&amp;#039;&amp;#039;LED un slēdži&amp;#039;&amp;#039;&amp;#039;&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Mērķi:&lt;br /&gt;
* apgūt darba plūsmu ar FPGA shēmas ievadu, kompilāciju un dizaina augžuplādēšanu uz FPGA iekārtas.&lt;br /&gt;
* lietot FPGA ievada un izvada portus (pinus).&lt;br /&gt;
* lietot elementāras loģikas elementus shēmā.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Izveidot digitālu iekārtu, kas izmanto ievada elementus (slēdžus) un izvada elementus (LED).&lt;br /&gt;
* Shēmas ievads&lt;br /&gt;
* Kompilācija&lt;br /&gt;
* Uzlādēšana uz reālas FPGA iekārtas&lt;br /&gt;
* Pārbaude&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Iekārtai jāveic sekojošas darbības:&lt;br /&gt;
* SW1 slēdzis ieslēdz un izslēdz LED1 spīddiodi.&lt;br /&gt;
* SW2 un SW3 slēdži veido ievaddatus XOR elementam, kura rezultats tiek izvadīts uz LED2.&lt;br /&gt;
* Spīddiode LED3, kas ieslēdzas un izslēdzas reizi sekundē. SW4 to var apstādināt un iedarbināt.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Praktiskajā darbā izstrādātā iekārta jādemonstrē uz Spartan 3E FPGA iekārtas.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
====PD2====&lt;br /&gt;
&amp;#039;&amp;#039;&amp;#039;Šaha laukums&amp;#039;&amp;#039;&amp;#039;&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Mērķi:&lt;br /&gt;
* iepazīties ar VGA signālu protokolu&lt;br /&gt;
* izpildīt iekartas dizainu Verilog valodā&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Izveidot iekārtu, kas uz monitora ekrāna attēlo 8x8 šaha lauciņu. &lt;br /&gt;
Darba gaita iepazīties ar video signāla formu un laika parametriem. &lt;br /&gt;
Darbu atļauts izpildīt daļēji vai pilnīgi Verilog valodā. &lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Praktiskajā darbā izstrādātā iekārta jādemonstrē uz Spartan 3E FPGA iekārtas, kam pieslēgts monitors.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
====PD3====&lt;br /&gt;
&amp;#039;&amp;#039;&amp;#039;Kalkulators&amp;#039;&amp;#039;&amp;#039;&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Mērķi:&lt;br /&gt;
* iepazīties ar PS/2 (klaviatūras) protokolu&lt;br /&gt;
* Izstrādāt stāvokļu mašīnu - galīgo automātu kalkulatora darbībai&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Izveidot digitālu iekārtu, kas darbojas kā kalkulators ar skaitļiem heksadecimālajā sistēmā un var izpildīt saskaitīšanas un atņemšanas operācijas.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Skaitļu ievads ir no klaviatūras, kas pieslēdta ar PS/2 portu.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Skaitļu izvads ir uz LCD ekrāna.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
= MD - Mājas darbi =&lt;br /&gt;
Mājas darbi.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
====MD1====&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Novērtēt Spartan 3E attīstītājrīka un FPGA iespējas. Atbildēt uz jautājumu: vai iespējams uz Spartan 3E realizēt datoru, kas varētu darbināt Linux klases operētājsistēmu? Atbildi pamatot, izvērtējot nepieciešamos un pieejamos resursus gan FPGA, gan perifērijas iekārtu kontekstā.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
====MD2====&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
Uzzīmēt un aprakstīt video kontroliera shēmu, kas atbalsta minimālu OpenGL vai līdzīgu instrukciju kopu.&lt;br /&gt;
Instrukcijas tiek nodotas no datora pa seriālo portu. Instrukcijas jāatkodē un jāizpilda, izmainot lokālu video buferi. No bufera attēls jāizvada uz  iebūvēto VGA portu attēla izvadei.&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
= Informācijas resursi =&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
{{DIP_saites}}&lt;/div&gt;</summary>
		<author><name>Leo</name></author>
		
	</entry>
</feed>