Difference between revisions of "LU-LSP-b13:L06"

From DiLab
Jump to: navigation, search
(New page: ===Praktiskais darbs #6 - atmiņas rezervācija === 1. Uzrakstīt programmu, kas rezervē atmiņu (drīkst to pēc tam neatbrīvot). Par pamatu var izmantot šo skeletu: #include <stdio...)
 
Line 25: Line 25:
** 1. variants - atmiņa tiek rezervēta, bet netiek izmantota.
** 1. variants - atmiņa tiek rezervēta, bet netiek izmantota.
** 2. variants - atmiņa tiek rezervēta un tiek izmantota (piemēram, aizpildīta ar 0, izmantojot <code>memset()</code> funkciju)
** 2. variants - atmiņa tiek rezervēta un tiek izmantota (piemēram, aizpildīta ar 0, izmantojot <code>memset()</code> funkciju)
* Salīdziniet izpildes laiku, ja tiek veikta 100MB atmiņas rezervāciju.
* Salīdziniet uz 100MB atmiņas rezervāciju. Ieteicams izpildes laika novērtēšanai izmantot programmu "time".

Izmantojot proc failusistēmu, novērtējiet (1) kopējās rezervētās virtuālās atmiņas (VmSize), (2) ''resident set size'' izmērus (VmRSS) abos gadījumos. Secinājumi?
''Padoms. Laiku ērti ir mērīt ar programmu time. (Lai korekti interpretētu programmas dotos rezultātus,. jāsaskaitea kopā "system" un "user" laiks; pirmais atbilst laikam, kas pavadīts sistēmas izsaukumos, otrais: laikam, ko programma patērējusi izpildot pati savu kodu).''

Izmantojot proc failusistēmu vai '''ps''' programmu, novērtējiet (1) kopējās rezervētās virtuālās atmiņas (VmSize), (2) ''resident set size'' izmērus (VmRSS) abos gadījumos. Secinājumi?


4. Eksperimentāli noskaidrot, cik daudz atmiņas iespējams rezervēt stekā. Padoms - atmiņas rezervācijai stekā izmantot funkciju <code>alloca()</code>!
4. Eksperimentāli noskaidrot, cik daudz atmiņas iespējams rezervēt stekā. Padoms - atmiņas rezervācijai stekā izmantot funkciju <code>alloca()</code>!

Revision as of 17:23, 29 October 2013

Praktiskais darbs #6 - atmiņas rezervācija

1. Uzrakstīt programmu, kas rezervē atmiņu (drīkst to pēc tam neatbrīvot). Par pamatu var izmantot šo skeletu:

#include <stdio.h>
#include <stdlib.h>
#include <string.h>

int main(void)
{
        printf("allocating...\n");

        // ...

        printf("done\n");
        return 0;
}

2. Eksperimentāli noskaidrot, cik daudz atmiņas iespējams rezervēt heap segmentā (var lietot malloc()). Salīdziniet - vai un kā šis apjoms mainās, ja:

    • Atmiņa tiek rezervēta "vienā gabalā" (one chunk)
    • Atmiņa tiek rezervēta pa 1MB lieliem gabaliem (many chunks)
  • Secinājumi?

3. Salīdziniet programmu ātrdarbību:

    • 1. variants - atmiņa tiek rezervēta, bet netiek izmantota.
    • 2. variants - atmiņa tiek rezervēta un tiek izmantota (piemēram, aizpildīta ar 0, izmantojot memset() funkciju)
  • Salīdziniet izpildes laiku, ja tiek veikta 100MB atmiņas rezervāciju.

Padoms. Laiku ērti ir mērīt ar programmu time. (Lai korekti interpretētu programmas dotos rezultātus,. jāsaskaitea kopā "system" un "user" laiks; pirmais atbilst laikam, kas pavadīts sistēmas izsaukumos, otrais: laikam, ko programma patērējusi izpildot pati savu kodu).

Izmantojot proc failusistēmu vai ps programmu, novērtējiet (1) kopējās rezervētās virtuālās atmiņas (VmSize), (2) resident set size izmērus (VmRSS) abos gadījumos. Secinājumi?

4. Eksperimentāli noskaidrot, cik daudz atmiņas iespējams rezervēt stekā. Padoms - atmiņas rezervācijai stekā izmantot funkciju alloca()!

  • Kas notiks, ja programmas darbības laikā tiks izsaukta šāda funkcija:
void f() {
     char array[100 * 1024 * 1024];
     memset(array, 0, sizeof(array));
}
  • Izskaidrot, kāpēc. Kas mainītos, ja mainīgais array būtu deklarēts kā "static"?

Iesūtīšana

Risinājumus nosūtīt uz kursa asistenta e-pastu, rakstot atbildes vēstules tekstā. E-pasta "Subject" obligāti iekļaut burtus "LSP".