Difference between revisions of "LU-BST-b13:LC"

From DiLab
Jump to: navigation, search
(1. Lekcija)
(14. Lekcija)
 
(26 intermediate revisions by the same user not shown)
Line 1: Line 1:
= Lekciju materiāli =
= Lekciju materiāli =
Visu [http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/ lekciju slaidi] pieejami PDF formātā. Slaidi parādīsies pēc katras lekcijas.
Visu [http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/ lekciju slaidi] pieejami PDF formātā. Slaidi parādīsies pēc katras lekcijas.


== 1. Lekcija ==
== 1. Lekcija ==


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_01-intro.pdf Lekcijas slaidi]
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_01-intro.pdf Lekcijas slaidi]


Ievadlekcija par bezvadu sensoru tīkliem - kas tie tādi, ko ar tādiem var izdarīt, kādas ir tipiskās BST problēmas. Tika īsi pastāstīts par vairākiem BST pielietojumiem.
Ievadlekcija par bezvadu sensoru tīkliem - kas tie tādi, ko ar tādiem var izdarīt, kādas ir tipiskās BST problēmas. Tika īsi pastāstīts par vairākiem BST pielietojumiem.
Line 12: Line 12:
== 2. Lekcija ==
== 2. Lekcija ==


Šajā lekcijā runājām par [http://tinyos.net TinyOS]: par komponentiem un interfeisiem, uzdevumiem, notikumiem, komandām. Par radio un seriālā porta komunikāciju. Apskatījām Blink un RadioCountToLeds piemērus. Apskatījām kā "lasīt" TinyOS programmas un kā TinyOS koda kokā atrast un izpētīt programmās pieminētas komponentes.
''Lekciju materiāli tiek pievienoti kursa gaitā.''


Pa ceļam pieminējām "knifus" kas jāpatur prātā izstrādājot TinyOS programmas (piem., "indiāņus" -- [http://en.wikipedia.org/wiki/Endianness "big endian" un "little endian"]).
<!--


[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_03-tinyos.pdf Lekcijas slaidi]
Šajā lekcijā runājām par [http://tinyos.net TinyOS]: par komponentiem un interfeisiem, uzdevumiem, notikumiem, komandām. Par radio un seriālā porta komunikāciju. Apskatījām Blink un RadioCountToLeds piemērus. Pa ceļam pieminējām arī tehniskas lietas: "indiāņus" -- [http://en.wikipedia.org/wiki/Endianness "big endian" un "little endian"] --, kā arī [http://en.wikipedia.org/wiki/Bit_operation bitu operācijas].


Praktiskajā daļā izmēģinājām demo programmu palaišanu un modificēšanu. Izmēģinājām datu sūtīšanu pa radio un pa seriālo portu (saņemšanot datus uz datora).
[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_02-tinyos.pdf Lekcijas slaidi]


Papildus materiāli:
Piezīmes:
* http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/tos-programming-web.pdf
Darbs ar sensoriem.
* http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/TinyOSTutorial-10-31-2011.pdf

Izmēģinājām rakstīt paši savas programmas, par pamatu ņemot demo kodu. Izmēģinājām datu sūtīšanu no motes pa seriālo portu un saņemšanu uz datora, izmantojot Javas klasi <code>net.tinyos.tools.Listen</code>.


== 3. Lekcija ==
== 3. Lekcija ==


Lekcija sastāv no divām daļām:
Lekcija sastāv no divām daļām:
* Sensoru mezglu resursi un daži tipiski pārstāvji. Apskatījām, no kādiem komponentiem sastāv tipiska mote, kādi ir tipiskie parametri katram komponentam: CPU, atmiņai, radio utt. Apskatījām sensoru savienošanas iespējas ar mikrokontrolieri: UART, SPI, I2C. Noskaidrojām sensoru mezgla aplikācijas sastāvdaļas, uzlādes procesu uz iekārtas un aplikācijas dzīves ciklu. Lekcijas noslēgumā apskatījām divus tipiskus sensoru mezglus: TMote Sky un EcoMote.
* Radio sakaru sistēmas - par datu pārraidi pa bezvadu kanāliem, populārākajām modulācijām, [http://en.wikipedia.org/wiki/Spread_spectrum ''spread spectrum''] metodēm, tai skaitā, [http://en.wikipedia.org/wiki/Spread_spectrum frekvenču lēkāšanu] un [http://en.wikipedia.org/wiki/Direct-sequence_spread_spectrum DSSS]. Apskatījām, kādi frekvenču diapazoni pieejami bezmaksas lietošanai. Apskatījām [http://en.wikipedia.org/wiki/Shannon%E2%80%93Hartley_theorem Nīkvista un Šenona] formulas datu pārraides ātruma maksimālo limitu noteikšanai.
* Radio sakaru sistēmas - par datu pārraidi pa bezvadu kanāliem, populārākajām modulācijām, [http://en.wikipedia.org/wiki/Spread_spectrum ''spread spectrum''] metodēm, tai skaitā, [http://en.wikipedia.org/wiki/Spread_spectrum frekvenču lēkāšanu] un [http://en.wikipedia.org/wiki/Direct-sequence_spread_spectrum DSSS]. Apskatījām, kādi frekvenču diapazoni pieejami bezmaksas lietošanai. Apskatījām [http://en.wikipedia.org/wiki/Shannon%E2%80%93Hartley_theorem Nīkvista un Šenona] formulas datu pārraides ātruma maksimālo limitu noteikšanai.
* Sensoru mezglu resursi un daži tipiski pārstāvji. Apskatījām, no kādiem komponentiem sastāv tipiska mote, kādi ir tipiskie parametri katram komponentam: CPU, atmiņai, radio utt. Apskatījām sensoru savienošanas iespējas ar mikrokontrolieri: UART, SPI, I2C. Noskaidrojām sensoru mezgla aplikācijas sastāvdaļas, uzlādes procesu uz iekārtas un aplikācijas dzīves ciklu. Lekcijas noslēgumā apskatījām divus tipiskus sensoru mezglus: TMote Sky un EcoMote.


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_03a-wireless-systems.pdf Lekcijas slaidi] par bezvadu sakaru sistēmām.
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_03a-wireless-systems.pdf Lekcijas slaidi] par bezvadu sakaru sistēmām.


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_03b-motes.pdf Lekcijas slaidi] par sensoru mezglu resursiem.
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_03b-motes.pdf Lekcijas slaidi] par sensoru mezglu resursiem.

Turpinājām apskatīt TinyOS programmēšanu -- šoreiz par TinyOS līdzekļiem sensoru lasīšanai. Tika izmantoti iepriekšējā lekcijā minētie materiāli:

* [http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_03-tinyos.pdf 2. lekcijas slaidi] -- sākot no slaida #59 "Sensoru datu lasīšana".

* http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/tos-programming-web.pdf

Praktiskajā daļā apskatījām sensoru datu lasīšanas piemērus. Mēģinājām modificēt demo programmu, lai nolasītu citu sensoru (piem., gaismas sensora) rādījumus.


== 4. Lekcija ==
== 4. Lekcija ==
Tika runāts par komunikācijas fizisko līmeni un problēmām radio sakaros, ar ko jārēķinās reālos apstākļos. Lekcijā izmantoti slaidi, kuru autori ir [[User:Atis | Atis Elsts]] un [[User:Leo | Leo Seļāvo]].


Atis Elsts pastāstīja par komunikācijas fizisko līmeni un problēmām radio sakaros, ar ko jārēķinās reālos apstākļos. Lekcijā izmantotie slaidi:
[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi11/bst-b-11_04a-phy-layer.pdf Lekcijas slaidi] par komunikācijas fizisko līmeni.


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi11/bst-b-11_04b-radio-realities.pdf Lekcijas slaidi] par bezvadu pārraides realitāti (2008. gada slaidi).
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_04a-phy-level.pdf Lekcijas slaidi] par komunikācijas fizisko līmeni.


[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_04b-radio-realities.pdf Lekcijas slaidi] par bezvadu pārraides realitāti.
== 5. Lekcija ==


Praktiskajā daļā turpinājām iepriekš uzdotos darbus. Tie, kas vēl nebija nodevuši praktisko darbu, strādāja pie PD1.
Lekcijas ievadā runājām par jaunumiem (VieSenTIS 5. semināru, Zinoo Z-1 kosmisko zondi).


== 5. Lekcija ==
Atkārtojām materiālu par antenām, datu pārraidi un tās šķēršļiem (uzskates materiāls: 4. lekcijas slaidi).


Lekcijā runājām par galvenajiem MAC līmeņa uzdevumiem, TDMA un CSMA protokolu klasēm.
Lekcijā runājām par galvenajiem MAC līmeņa uzdevumiem, TDMA un CSMA protokolu klasēm.
* [http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_05-mac.pdf Lekcijas slaidi].
* [http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_05-mac.pdf Lekcijas slaidi].
** papildus informācija ir atrodama slaidos pieminētajos rakstos.


Praktiskajā daļā notika PD1 (Morzes kods) atrādīšana.
Praktiskajā daļā notika PD1 (Morzes kods) atrādīšana.


Lekcijas ievadā runājām par jaunumiem:
* Zinoo-2 kosmisko zondi -- skat. [http://www.youtube.com/watch?v=VpRuoY6LUu4 "Vides fakti" video par Zinoo-2 palaišanu]
* sensoru mezgliem kosmosā (skat. kursa "piezīmju grāmatā" pievienotos linkus)

Runājām par to cik maksā TelosB motes.
* tika atrasta lapa, kur motes var iegādāties par 77 EUR: http://www.advanticsys.com/shop/mtmcm5000msp-p-14.html
== 6. Lekcija ==
== 6. Lekcija ==
Apskatījām maršrutizācijas protokolus, to klasiskās īpašības, bezvadu sensoru tīklu protokolu specifiskās prasības. Apskatījām maršrutizācijas protokolu piemērus: DSDV, AODV, DSR, GPSR. Lekcija beigās runājām par:
Apskatījām maršrutizācijas protokolus, to klasiskās īpašības, bezvadu sensoru tīklu protokolu specifiskās prasības. Apskatījām maršrutizācijas protokolu piemērus: DSDV, AODV, DSR, GPSR.
* [http://en.wikipedia.org/wiki/Data_Mule data mules] un [http://en.wikipedia.org/wiki/Delay-tolerant_networking delay-tolerant networking]
* Motes internetā, IPv6 un tīmekļa servisi: [http://soda.swedish-ict.se/3871/ "Efficient Application Integration in IP-Based Sensor Networks"] -- (diskutējām arī par HTTP servera realizāciju motēs - skat. rakstu)


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_06-routing.pdf Lekcijas slaidi].
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_06-routing.pdf Lekcijas slaidi].


Lekcija beigās runājām par:
[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/Lietuva-Data-mules.pdf Slaidi par Data Mules] (autors: [[User:Reinis | Reinholds Zviedris]]).
* [http://en.wikipedia.org/wiki/Data_Mule data mules] un [http://en.wikipedia.org/wiki/Delay-tolerant_networking delay-tolerant networking]
* Motes internetā, IPv6 un tīmekļa servisi: [http://soda.swedish-ict.se/3871/ "Efficient Application Integration in IP-Based Sensor Networks"] -- (runājām arī par HTTP servera realizāciju motēs - skat. rakstu)


[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi12/Lietuva-Data-mules.pdf Slaidi par Data Mules] (autors: [[User:Reinis | Reinholds Zviedris]]).
Praktiskajā daļā veicām SEAL un TinyScript valodu salīdzinošos testus, kurus vadīja [[User:Atis | Atis Elsts]].


== 7. Lekcija ==
== 7. Lekcija ==

Apskatījām pulksteņu sinhronizācijas problēmas, pielietojumus, BST specifiskas prasības, tipiskus protokolu piemērus: [http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.17.4097&rep=rep1&type=pdf RBS], [http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.58.3367&rep=rep1&type=pdf TPSN], [http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.61.52&rep=rep1&type=pdf FTSP].
Apskatījām pulksteņu sinhronizācijas problēmas, pielietojumus, BST specifiskas prasības, tipiskus protokolu piemērus: [http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.17.4097&rep=rep1&type=pdf RBS], [http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.58.3367&rep=rep1&type=pdf TPSN], [http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.61.52&rep=rep1&type=pdf FTSP].


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_07-clock-sync.pdf Lekcijas slaidi].
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_07-clock-sync.pdf Lekcijas slaidi].

Praktisko darbu nodarbībā:
* notika PD2-1 iesūtīto kursa projektu tēmu prezentācijas + apspriešana
* [[User:Reinis | Reinholds Zviedris]] pastāstīja par sensoru tīklu projektu, kurā ir iespējams iesaistīties un taisīt kursa darbu


== 8. Lekcija ==
== 8. Lekcija ==
Apskatījām sensoru mezglu lokalizācijas pielietojumus un problēmas. Izrunājām, kas ir svērtā un nesvērtā (range-based un range-free) pieejas, nedaudz par GPS tehnoloģijām. Apskatījām dažus konkrētus protokolus, kas reprezentē dažas pamata pieejas lokalizācijā.


Apskatījām sensoru mezglu lokalizācijas pielietojumus un problēmas. Izrunājām, kas ir svērtā un nesvērtā (range-based un range-free) pieejas, nedaudz par GPS tehnoloģijām. Apskatījām dažus konkrētus protokolus, kas reprezentē pamata pieejas lokalizācijā.
Lekciju vadīja Krišjānis Nesenbergs.


Lekcija notika bez slaidiem, bet tās saturs atbilst [http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi11/bst-b-11_08-localization.pdf 2011. gada lokalizācijas lekcijas slaidiem].
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_08-localization.pdf Lekcijas slaidi].
* uzmanību: esejas tēmu skatīt wiki, nevis pagājušā gada slaidos!


== 9. Lekcija ==
== 9. Lekcija ==
Pārrunājām kādas dažādas drošības, privātuma un sistēmu uzticamības problēmas ir sastopamas sensoru tīklos, un kā no tām izvairīties.
Apskatījām kāda ir atšķirība starp drošību un privātumu.


[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_09-security.pdf Lekcijas slaidi].
Lekcijas sākumā apskatījām [http://mansos.edi.lv/ MansOS] (filozofija, realizācija, vieta citu BST OS kontekstā).


== 10. Lekcija ==
Turpinājumā sekoja ievads par sensoru tīklu programmēšanas abstrakcijām: scripting valodām atsevišķu mezglu un BST reģionu programmēšanai, vaicājumu bāzētām pieejām un makro programmēšanu. Sīkāk tika apskatīta [[SEAL | SEAL valoda]] kā programmēšanas abstrakcijas piemērs.


Ievads par sensoru tīklu programmēšanas abstrakcijām: makroprogrammēšanu, aģentiem un vaicājumu bāzētām pieejām. Sīkāk apskatījām TinyDB un SwissQM vaicājumu piemērus.
Lekciju vadīja [[User:Atis | Atis Elsts]].


Lekcijas otrajā daļā apskatījām [http://mansos.edi.lv/ MansOS] (filozofija, realizācija, vieta citu BST OS kontekstā) un [[SEAL]]. Praktiskajā daļā izmēģinājām MansOS un SEAL piemēra programmas. Tika iedota pieeja pie EDI BST testbed.
[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_09-mansos_seal_progr_abstr.pdf Lekcijas slaidi].


Lekcijas slaidi:
== 10. Lekcija ==
* [http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_10-progabstract.pdf BST Programmēšanas abstrakcijas]
Pārrunājām kādas dažādas drošības un privātuma problēmas ir sastopamas sensoru tīklos, un kā no tām izvairīties.
* [http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_10-2-mansos_un_seal.pdf MansOS un SEAL] - autors: Atis Elsts
Apskatījām kāda ir atšķirība starp drošību un privātumu.


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_10-security.pdf Lekcijas slaidi].


== 11. Lekcija ==
== 11. Lekcija ==
Runājām par reģistru un steka mašīnu (datoru) uzbūvi, programmas izpildi. Par virtuālajām mašīnām (VM) un kāpēc tādas izmantot bezvadu sensoru tīklos (BST). Apskatījām divus BST VM piemērus: Mate un [http://www.swissqm.inf.ethz.ch/ SwissQM].
Runājām par reģistru un steka mašīnu (datoru) uzbūvi, programmas izpildi. Apskatījām virtuālās mašīnas (VM) un to izmantošanu bezvadu sensoru tīklos (BST). Apskatījām divus BST VM piemērus: Mate un [[LU-BST:SwissQM|SwissQM]].


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_11-virtmach.pdf Lekcijas slaidi].
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_11-virtmach.pdf Lekcijas slaidi].


Izmantotās publikācijas:
Izmantotās publikācijas:
Line 103: Line 121:


== 12. Lekcija ==
== 12. Lekcija ==

Runājām par enerģijas iegūšanu no vides -- par dažādiem enerģijas avotiem un to kādas izmaiņas sensoru tīklos ir nepieciešamas, lai "pārtiktu" no apkārtējās vides enerģijas. Lekcijā ar praktisko pieredzi dalījās viesis Reinholds Zviedris.

Lekcijas slaidi:
* http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_12-harvesting.pdf
* http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/Energy_Harvesting-28.09.2012VieSenTIS.pdf

== 13. Lekcija ==


Runājām par semantiku un sensoru tīkliem. Pārrunājām kādēļ nepietiek tikai ar "plikiem" sensoru rādījumiem un diskutējām par to kādu vēl informāciju (metadatus) vajag pievienot šiem rādījumiem, lai tie būtu saprotami un izmantojam gan citiem, gan mums pašiem pēc kāda laika. Apskatījām gadījumus, kad cilvēki un sociālais tīmklis pilda sensoru tīklu funkcijas.
Runājām par semantiku un sensoru tīkliem. Pārrunājām kādēļ nepietiek tikai ar "plikiem" sensoru rādījumiem un diskutējām par to kādu vēl informāciju (metadatus) vajag pievienot šiem rādījumiem, lai tie būtu saprotami un izmantojam gan citiem, gan mums pašiem pēc kāda laika. Apskatījām gadījumus, kad cilvēki un sociālais tīmklis pilda sensoru tīklu funkcijas.


[http://jupiter.cs.fmf.lu.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-12_12-semantics.pdf Lekcijas slaidi].
[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi12/bst-b-12_12-semantics.pdf Lekcijas slaidi].


Izmantotie materiāli:
Izmantotie materiāli:
Line 114: Line 140:
* [http://gisagents.blogspot.com/2012/04/earthquake-twitter-as-distributed.html #Earthquake: Twitter as a Distributed Sensor System] (cilvēki un sociālie tīkli kā sensori)
* [http://gisagents.blogspot.com/2012/04/earthquake-twitter-as-distributed.html #Earthquake: Twitter as a Distributed Sensor System] (cilvēki un sociālie tīkli kā sensori)


== 14. Lekcija ==
-->

Kursa noslēguma lekcija. Pārrunājām kursā apgūto un padarīto, aprunājāmies kursa iespaidiem.

[http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/bst-b-13_14-final.pdf Lekcijas slaidi].

Notika PD4 prezentācijas:

* MusicalHeart: A Hearty Way of Listening to Music
** prezentē: Emil Syundyukov
** http://fredjiang.com/papers/SenSys2012MusicalHeart.pdf
*** SenSys Conference 2012

* Structural Health Monitoring (for bridges)
** prezentē: Iļja Gubins
** http://www.cs.berkeley.edu/~binetude/ggb/
** http://www.cs.berkeley.edu/~binetude/work/ipsn07_ggb.pdf
*** first presented at the Sensor Network Architecture meeting (Nov 2006).
*** authors: Sukun Kim, Shamim Pakzad, David Culler, James Demmel, Gregory Fenves, Steven Glaser, and Martin Turon

Latest revision as of 16:50, 18 December 2013

Lekciju materiāli

Visu lekciju slaidi pieejami PDF formātā. Slaidi parādīsies pēc katras lekcijas.

1. Lekcija

Lekcijas slaidi

Ievadlekcija par bezvadu sensoru tīkliem - kas tie tādi, ko ar tādiem var izdarīt, kādas ir tipiskās BST problēmas. Tika īsi pastāstīts par vairākiem BST pielietojumiem.

Lekcijas otrajā pusē studenti tika iepazīstināti ar kursa formālajām prasībām.

2. Lekcija

Šajā lekcijā runājām par TinyOS: par komponentiem un interfeisiem, uzdevumiem, notikumiem, komandām. Par radio un seriālā porta komunikāciju. Apskatījām Blink un RadioCountToLeds piemērus. Apskatījām kā "lasīt" TinyOS programmas un kā TinyOS koda kokā atrast un izpētīt programmās pieminētas komponentes.

Pa ceļam pieminējām "knifus" kas jāpatur prātā izstrādājot TinyOS programmas (piem., "indiāņus" -- "big endian" un "little endian").

Lekcijas slaidi

Praktiskajā daļā izmēģinājām demo programmu palaišanu un modificēšanu. Izmēģinājām datu sūtīšanu pa radio un pa seriālo portu (saņemšanot datus uz datora).

Papildus materiāli:

* http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/tos-programming-web.pdf
* http://selavo.lv/kursi/bst/slaidi13/TinyOSTutorial-10-31-2011.pdf

3. Lekcija

Lekcija sastāv no divām daļām:

  • Sensoru mezglu resursi un daži tipiski pārstāvji. Apskatījām, no kādiem komponentiem sastāv tipiska mote, kādi ir tipiskie parametri katram komponentam: CPU, atmiņai, radio utt. Apskatījām sensoru savienošanas iespējas ar mikrokontrolieri: UART, SPI, I2C. Noskaidrojām sensoru mezgla aplikācijas sastāvdaļas, uzlādes procesu uz iekārtas un aplikācijas dzīves ciklu. Lekcijas noslēgumā apskatījām divus tipiskus sensoru mezglus: TMote Sky un EcoMote.
  • Radio sakaru sistēmas - par datu pārraidi pa bezvadu kanāliem, populārākajām modulācijām, spread spectrum metodēm, tai skaitā, frekvenču lēkāšanu un DSSS. Apskatījām, kādi frekvenču diapazoni pieejami bezmaksas lietošanai. Apskatījām Nīkvista un Šenona formulas datu pārraides ātruma maksimālo limitu noteikšanai.

Lekcijas slaidi par bezvadu sakaru sistēmām.

Lekcijas slaidi par sensoru mezglu resursiem.

Turpinājām apskatīt TinyOS programmēšanu -- šoreiz par TinyOS līdzekļiem sensoru lasīšanai. Tika izmantoti iepriekšējā lekcijā minētie materiāli:

Praktiskajā daļā apskatījām sensoru datu lasīšanas piemērus. Mēģinājām modificēt demo programmu, lai nolasītu citu sensoru (piem., gaismas sensora) rādījumus.

4. Lekcija

Atis Elsts pastāstīja par komunikācijas fizisko līmeni un problēmām radio sakaros, ar ko jārēķinās reālos apstākļos. Lekcijā izmantotie slaidi:

Lekcijas slaidi par komunikācijas fizisko līmeni.

Lekcijas slaidi par bezvadu pārraides realitāti.

Praktiskajā daļā turpinājām iepriekš uzdotos darbus. Tie, kas vēl nebija nodevuši praktisko darbu, strādāja pie PD1.

5. Lekcija

Lekcijā runājām par galvenajiem MAC līmeņa uzdevumiem, TDMA un CSMA protokolu klasēm.

  • Lekcijas slaidi.
    • papildus informācija ir atrodama slaidos pieminētajos rakstos.

Praktiskajā daļā notika PD1 (Morzes kods) atrādīšana.

Lekcijas ievadā runājām par jaunumiem:

Runājām par to cik maksā TelosB motes.

6. Lekcija

Apskatījām maršrutizācijas protokolus, to klasiskās īpašības, bezvadu sensoru tīklu protokolu specifiskās prasības. Apskatījām maršrutizācijas protokolu piemērus: DSDV, AODV, DSR, GPSR.

Lekcijas slaidi.

Lekcija beigās runājām par:

Slaidi par Data Mules (autors: Reinholds Zviedris).

7. Lekcija

Apskatījām pulksteņu sinhronizācijas problēmas, pielietojumus, BST specifiskas prasības, tipiskus protokolu piemērus: RBS, TPSN, FTSP.

Lekcijas slaidi.

Praktisko darbu nodarbībā:

  • notika PD2-1 iesūtīto kursa projektu tēmu prezentācijas + apspriešana
  • Reinholds Zviedris pastāstīja par sensoru tīklu projektu, kurā ir iespējams iesaistīties un taisīt kursa darbu

8. Lekcija

Apskatījām sensoru mezglu lokalizācijas pielietojumus un problēmas. Izrunājām, kas ir svērtā un nesvērtā (range-based un range-free) pieejas, nedaudz par GPS tehnoloģijām. Apskatījām dažus konkrētus protokolus, kas reprezentē pamata pieejas lokalizācijā.

Lekcijas slaidi.

9. Lekcija

Pārrunājām kādas dažādas drošības, privātuma un sistēmu uzticamības problēmas ir sastopamas sensoru tīklos, un kā no tām izvairīties. Apskatījām kāda ir atšķirība starp drošību un privātumu.

Lekcijas slaidi.

10. Lekcija

Ievads par sensoru tīklu programmēšanas abstrakcijām: makroprogrammēšanu, aģentiem un vaicājumu bāzētām pieejām. Sīkāk apskatījām TinyDB un SwissQM vaicājumu piemērus.

Lekcijas otrajā daļā apskatījām MansOS (filozofija, realizācija, vieta citu BST OS kontekstā) un SEAL. Praktiskajā daļā izmēģinājām MansOS un SEAL piemēra programmas. Tika iedota pieeja pie EDI BST testbed.

Lekcijas slaidi:


11. Lekcija

Runājām par reģistru un steka mašīnu (datoru) uzbūvi, programmas izpildi. Apskatījām virtuālās mašīnas (VM) un to izmantošanu bezvadu sensoru tīklos (BST). Apskatījām divus BST VM piemērus: Mate un SwissQM.

Lekcijas slaidi.

Izmantotās publikācijas:

12. Lekcija

Runājām par enerģijas iegūšanu no vides -- par dažādiem enerģijas avotiem un to kādas izmaiņas sensoru tīklos ir nepieciešamas, lai "pārtiktu" no apkārtējās vides enerģijas. Lekcijā ar praktisko pieredzi dalījās viesis Reinholds Zviedris.

Lekcijas slaidi:

13. Lekcija

Runājām par semantiku un sensoru tīkliem. Pārrunājām kādēļ nepietiek tikai ar "plikiem" sensoru rādījumiem un diskutējām par to kādu vēl informāciju (metadatus) vajag pievienot šiem rādījumiem, lai tie būtu saprotami un izmantojam gan citiem, gan mums pašiem pēc kāda laika. Apskatījām gadījumus, kad cilvēki un sociālais tīmklis pilda sensoru tīklu funkcijas.

Lekcijas slaidi.

Izmantotie materiāli:

14. Lekcija

Kursa noslēguma lekcija. Pārrunājām kursā apgūto un padarīto, aprunājāmies kursa iespaidiem.

Lekcijas slaidi.

Notika PD4 prezentācijas: