LU-MOP-b19
Īsceļi: Kalendārs | Pārbaudījumi | MD | KD | Projekts | Literatūra | Pamācības Šodiena... (ja ir lekcija)
Mašīnorientētā programmēšana (MOP)
LU DF bakalaura studiju kurss DatZ4017, meklēt eStudijās.
- Pasniedzējs: Leo Seļāvo (epasts: vards.uzvards @ gmail.com)
- Komunikācija ar pasniedzēju iespējama gan kursa forumā, gan pa epastu, vai arī iepriekš sarunājot, klātienē.
Kursa mērķis
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar zema līmeņa programmēšanu Asemblerā, lietojot ARM platformu kā konkrētu izstrādes mērķa vidi. Asemblera instrukcijas ir aparatūrai tuvākās procesora izpildes komandas, līdz ar to kursā tiek stāstīts arī par to, kā darbojas procesors un cita aparatūra, kādi ir tā resursi, un kā to ietekmēt ar Asemblera programmām. Tiek apskatīts arī kā veidot saskarni starp Asembleru un augstāka līmeņa programmām, tai skaitā C.
Šis ir nopietns kurss ar būtisku slodzi. Piemēram, varat iepazīties ar to, kā iepriekšējie studenti vērtējuši šo kursu: MOP-m kursa atsauksmes 2013. Veiksmi šajā gadā.
Vērtējums
Gala vērtējums kursā veidosies no sekojošiem faktoriem:
- Dalība kursā: jautājumi, atbildes, un diskusijas, tai skaitā kursa komunikācijas vietnē.
- 15% - mazie kontroldarbi (MK: 1+3+3+8)
- 35% - mājas darbi (MD: 15+20)
- 25% - semestra vidus kontroldarbs (KD1)
- 25% - eksāmens (EX). Eksāmena forma: kursa projekts vai rakstisks.
Lai saņemtu sekmīgu vērtējumu kursā, jāsavāc vismaz 40% kopā par visiem kursa darbiem, un jānoliek eksāmens ar vērtējumu vismaz 40%. Tātad, ar eksāmenu vien nepietiek, jāpilda arī citi darbi.
Akadēmiskā goda sistēma - noteikumi, kuriem jums kā studentiem jāpiekrīt lai varētu sekmīgi piedalīties šajā kursā.
Kalendārs
Datums, nedēļa | Kursa saturs | Uzdevumi |
---|---|---|
04.02.2019. |
Ievads kursā (lekcija). Kursa prasības un uzdevumi. (Slaidi) |
|
11.02.2019. |
Iegultās un mazo procesoru sistēmas. ARM arhitektūra. Mācību izstrādes vide. (Slaidi) |
|
18.02.2019. |
(Slaidi) Pārveidojumi starp dažādām sistēmām, aritmētiskās darbības. Biti, baiti, vārdi, nibbles.
(Slaidi) |
|
25.02.2019. |
Procesora uzbūve. Operatīvā atmiņa. Procesora un atmiņas sadarbība. Adreses. Reģistri. Procesora režīmi. Programmu izstrādes vide. Serveris praktiskajiem darbiem ("asm1"). |
|
04.03.2019. |
Programmu izstrādes vide un darba plūsma. |
|
11.03.2019. |
Komandu pieraksts, aritmētiskās un bitu operācijas. (video) |
|
18.03.2019. |
Vadības maiņas komandas, testi, bitu operācijas. (video) |
|
25.03.2019. |
Adresācijas režīmi, darbs ar atmiņu. (video) |
|
01.04.2019. |
Apakšprogrammu izsaukumi, saskarne ar "C". (video) |
|
08.04.2019. |
Simboliskie dati, kodu tabulas. (video) |
|
15.04.2019. - 22.04.2019. |
Lieldienu brīvdienas |
|
29.04.2019. |
Izteiksmes un makro valoda. (video) |
|
06.05.2019. |
Pārceltā brīvdiena. Lekciju nav. |
|
13.05.2019. |
Iekļautais asemblers. Programmatūras izstrādē lietoto rīku darbības principi. Koda optimizācijas. |
|
20.05.2019. |
Instrukciju izpildes laiki.
|
|
27.05.2019. |
Sistēmas uz čipa (SoC)
Kursa vielas pārskats. |
|
03.06.2019. |
10:30 Eksāmens - Kontroldarbs KD2 10:30 Eksāmens - termiņš kursa projektam |
|
Pārbaudījumi
Tipiskas kļūdas pārbaudījumos:
- Ja prasīts izvadīt tikai rezultātu, tad TIKAI rezultātu. Piemēram "17" nevis "summa=17".
- Uzdevumu iesniedzamo direktoriju vārdi ir "case sensitive". Piemēram, ja prasība ir "md1", tad "MD1" tiks ignorēta.
- Programmu izpilde jātestē uz kursa servera. Pat, ja programma iet uz jūsu datora bet neiet uz servera, tā netiks ieskaitīta.
MK1
Skaitļu formāti un pārveidošana: decimālā, heksadecimālā, oktālā, binārā.
MK2
Skaitļi ar zīmi, divnieka papildkodā, to pārveidošana.
MK3
Asemblera pirmkoda lasīšana un izpratne. Sekot neliela koda fragmentam un noteikt reģistru vērtības pēc tā izpildes.
MD
MD0
- Pieslēgties kursa serverim.
- Savā mājas direktorijā izveidot direktoriju
md0
- Direktorijā md0 izveidot teksta failu
out.txt
kurā ierakstīts teksts "aRM" bez pēdiņām.
MD1
Aritmētiskās progresijas summa (apraksts).
MD2
Matricu reizināšana (apraksts).
KD
KD1
Isumā, KD1 paredzami jautājumi un jūsu atbildes, kā arī programmēšanas daļa 1-2 nelieliem uzdevumiem.
Pirmā kontroldarba rezultātu uzlabošanas iespēja
KD1 bija divi programmēšanas uzdevumi (3. un 4.). Jums iespēja uzlabot savu rezultātu par šiem uzdevumiem iesniedzot tos elektroniski, līdzīgi kā MD1.
3. uzdevums
Uzrakstīt no “C” izsaucamu ARM asemblera funkciju,
int replace(char *T, char *S0, char *S1);
kas tai padotā simbolu virknē T (patvaļīga garuma, noslēgta ar 0x00 baitu) meklē burtus no parametra "S0" un tos aizstāj T virknē ar simbolu no parametra "S1" (S0 un S1 arī ir simbolu virknes). Aizstāšana ir atkarīga no simbolu pozīcijas S0 un S1 virknēs: ja atrasts n-tais simbols no S0, tas jāaizstāj ar n-to simbolu no S1. Arī S0 un S1 ir noslēgtas ar 0x00 baitu. Funkcija vienmēr atgriež 0.
Piemēram: prog3("ELITE", "IELA","1374") izmainīs pirmo virkni uz "371T3". Pārējos simbolus jāatstāj neskartus.
Funkcija testējama izsaucot to no C valodā rakstītas funkcijas main().
Parametri uzdevuma testēšanai, tātad main() funkcijai, ir trīs simbolu virknes bez tukšumiem un pēdiņām:
- apstrādājamā virkne (bez tukšumiem)
- meklējamo simbolu virkne
- aizvietotāju simbolu virkne
Programmai main() jāizdrukā apstrādātā simbolu virkne (un nekas cits).
Piemēram, programmas izsaukums ar šādām virknēm dod sekojošu rezultātu
$> kd1u3 ELITE IELA 1374 371T3
Asemblera funkcijas nosaukums un specifikācija tieši tā, kā augstāk minēts.
Risinājumu failus kd1u3.s, kd1u3.h un kd1u3_main.c iesniegt direktorijā
~/kd1u3
4. uzdevums
Uzrakstīt no “C” izsaucamu ARM asemblera funkciju
int list_special(unsigned int N);
kas, lietojot C bibliotēkas funkcijas printf()
izsaukumu
ar formāta virkni "%x\n"
(formāts norāda heksadecimāla skaitļa izvadu),
drukā visus "īpašos" naturālos skaitļus no 1 līdz N.
Par "īpašiem" sauc tos skaitļus, kuru heksadecimālajā pierakstā ar S cipariem kreiso int(S/2) ciparu summa ir vienāda ar ciparu summu labējiem int(S/2) cipariem. Skaidrībai, visi vien-cipara skaitļi ir īpaši.
Piemēram, skaitlis "1A65"
ir īpašs.
Funkcija testējama izsaucot to no C valodā rakstītas funkcijas main().
Parametri uzdevuma testēšanai - main() funkcijai ir decimāls skaitlis N (kā simbolu virkne). Programmai jāizdrukā atrastie skaitļi līdz N, katrs savā rindā, un nekas cits. Tos drukā jūsu asemblera programma, izmantojot printf() saskaņā ar uzdevuma nosacījumiem. Pati main() funkcija neko neizdrukā, bet atgriež 0.
Funkcija list_special vienmēr atgriež 0.
Asemblera funkcijas nosaukums un specifikācija tieši tā, kā augstāk minēts.
Risinājumu failus kd1u4.s, kd1u4.h un kd1u4_main.c iesniegt direktorijā
~/kd1u4
KD2
Jautājumi un atbildes, kā arī programmēšanas daļa nelielam uzdevumam.
9. KD2 programmēšanas uzdevums un iesniegšana
Uzrakstīt no “C” izsaucamu ARM asemblera funkciju
int erase_if_found(char *str, char *set)
kas saņem divas ar 0x00 baitu noslēgtas virknes un dara sekojošo. Tā meklē pirmajā virknē str simbolus no otrās virknes set (izņemot noslēdzošo nulles-baitu, protams) un katru atrasto no str izdzēš, pārvietojot atlikušos simbolus pa kreisi. Funkcijas atgriešanās vērtība ir nodzēsto baitu skaits. Piemēram, ja str ir "eksaamens nr. 1" un set ir "rms", tad str tiek pārtaisīts par "ekaaen n. 1" un atgriešanās vērtība ir 4.
Parametri uzdevuma testēšanai - main() funkcijai ir divas simbolu virknes bez tukšumiem tajās.
Pirmā ir "str" un otrā ir "set" parametri.
Programmai main() jāizdrukā apstrādātā simbolu virkne. Nodzēsto simbolu skaits nav jāizdrukā.
Asemblera funkcijas nosaukums un specifikācija tieši tā, kā augstāk minēts.
Risinājumu failus kd2u9.s, kd2u9.h un kd2u9_main.c iesniegt direktorijā
~/kd2u9
KP
Kursa projekts.
Literatūra
Grāmatas un citi resursi
- ARM Architecture Reference Manual, (PDF), ARM DDI 0100I, ARM Limited, 2005.
- ARM DeveloperSuite Assembler Guide: (web), (pdf).
- Intel R XScaleTM Microarchitecture Assembly Language Quick Reference Card ARM Instruction Set, Intel Corporation, 2001
- Intel R IXP42X Product Line of Network Processors and IXC1100 Control Plane Processor Developer’s Manual, ON: 252480-006US, Intel Corporation, 2006
- Patterson and Hennessy, Computer Organization and Design, 4th Edition (@Amazon)
- "Building Embedded Linux Systems" O'Reilly Media, 2008, ISBN 0596529686
- Intel XScale R Core Developer’s Manual, ON: 273473-002, Intel Corporation, 2004
Pamācības
- Kā uzstādīt arm-linux-gnueabi-gcc un qemu-arm Ubuntu un Debian vidēs.
- Kā lietot atkļūmotāju gdb ar qemu emulātoru.
Saites
- Noderīgas Linux komandas
- Easy 6502 assembly tutorial
- The ARM Architecture - slaidi no Arm.
- ARM Architecture - Wikipedija
- Introduction to ARM at DaveSpace
- Linaro - Open source software for ARM SoCs.
Dažādi
- Pentium FOOF bug: main = 0xc8c70ff0;
Atziņas
- Teach yourself programming in 10 years by Peter Norvig